Debesu koki

”Debesu koki” manā dzīvē ienāca pēc tikšanās ar eņģelisku būtni – ikonogrāfi Alevtīnu Mošenkovu. Viņas iedvesmota un atbalstīta , es uzdrošinājos pieskarties ikonas rakstīšanas izzināšanai. Apzinos, ka man ir tāls ceļš līdz ikonu radīšanas apgūšanai, iespējams pat nenoejams, bet šis mazais pieskāriens ikonu radīšanas pasaulei ir atstājis uz mani milzīgu iespaidu…..tās ir kā pavērtas durvis uz bezgalīgu pasauli……

Ikona ir ļoti lakoniska. Klintis, kalni, meži, mājas, pilsētas tiek attēlotas simboliski. Ikonā nekad mežs nebūs attēlots sīki līdz katram kokam, lapai un sūnai, bet tikai simboliski kā viens koks. Ikonās nekad nav kādi sīkumi, kas varētu novērst uzmanību, bet tikai simboli ar dziļu jēgu un nozīmi. Ikonu valodu veido simboli.    Lai izprastu simbolu zīmi ir nepieciešamas priekšzināšanas — tā ir kā vienošanās kādas cilvēku grupas starpā. Koks ir viens no spēcīgiem simboliem, kuru izmanto gan ikonogfāfijā, gan dažādās citās mākslas un psiholoģijas jomās. Koks ir veidots kā krusts – Kristus ir Vīna Koks, vai Kristus Krusts.

Zīmējot savus pirmos kokus, uzzinot arvien vairāk par ikonogrāfijas kanonu, atklāju, ka tikai šādu koku zīmēšana vien  ieved mani īpašā stāvoklī, kuru es nosauktu par kontaktu ar savu dvēseli. Es tos nosaucu par ”Debesu kokiem”! Caur šiem zīmējumiem, pēc tam, kad esmu ļāvusies savām ego izpausmēm – skrienot, darot, zīmējot savas vēlmes, fraktāļu, neirografikas un citu tehniku veidā, es pēkšņi atgriežos pie līnijas, kura ir noteikta, zināma, paredzama, es atgriežos pie gaismas. Zīmējot ”debesu kokus”  zīmējam gaismu un caur to gaisma ienāk mūsos. Pat nevaru īsti aprakstīt to, kas notiek zīmējot šos ikonu elementus, bet viennozīmīgi izjūtu to kā iešanu tuvāk savai patībai, būtībai, Dievam….